Ik gadu pieminam, lai neaizmirstu

    ​Daudziem no tiem Latviju vairs nebija lemts ieraudzīt. 
    Mūsdienās par tradīciju represēto novadnieku piemiņai Madonā un novada pagastos kļuvusi pulcēšanās piemiņas vietās 25.martā un 14.jūnijā. Visticamāk, lielākajai sabiedrības daļai zināmākā no tām ir Šķeltais akmens Madonā, pilsētas vecās dzelzceļa stacijas vietā. Taču ne mazāk nozīmīgas vietas atrodas arī vairākos mūsu novada pagastos, visbiežāk tie ir piemiņas akmeņi.
    Novadā, ieskaitot pilsētu ir vairāk kā 20 vietas, kas veltītas vai, kur norisinās deportācijās cietušo iedzīvotāju atceres pasākumi. Pārsvarā tās atrodas pagastu vai to centru nozīmīgās vietās, piemēram, Cesvaines pils parkā, Ērgļos pie pilsētas apvienības pārvaldes ēkas, Vestienas muižas parkā, Kusas centrā vai Sausnējas pagastā pie agrākās pagasta padomes ēkas Sidrabiņos.
    Pirmās piemiņas vietas komunistiskā režīma upuriem Madonas apkārtnē tika izveidotas 1989.gadā Lubānā, Vestienā (pie vecās baznīcas) un Kusā. Pirms 35 gadiem, 1989.gada 25.martā Lubānā pasākumu represēto iedzīvotāju piemiņai organizēja Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas nodaļas biedri. Sākotnēji atceres brīdis notika pie Lubānas dzelzceļa stacijas. Pēc tā tika atklāts izsūtīto iedzīvotāju piemiņas akmens Lubānai nozīmīgās Aiviekstes upes krastā. Akmenī esošo bronzā atlieto bareljefu veidoja tēlnieki Āris Smildzers un Aivars Vīlipsons. Atklāšanas dienā akmeni iesvētīja mācītājs Alberts Cimanovskis.
    Īsi pēc tam piemiņas vietas tika izveidotas arī Vējavā, Ļaudonā un Madonā.
    Jaunākais represēto piemiņas akmens uzstādīts Liezērē. Tas tika atklāts 2012.gada 17.jūnijā pie bijušās ambulances, 1949.gada pavasarī ēkā atradās pagasta izpildkomiteja. Tur glabājās izsūtāmo saraksti un sākās pagasta iedzīvotāju ceļš uz Sibīriju. Izpildkomitejas ēkā tika savesti apkārtnes iedzīvotāji un tālāk to ceļš veda uz Cesvaines staciju. Piemiņas akmens vests no “Grūslēnu” māju zemes, kuru iedzīvotāji bija vieni no izsūtītajiem. Arī tā veidotājs Gundars Auziņš nāk no represēto ģimenes. Akmenī iegravēti Kārļa Skalbes vārdi: “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu”. 
    Līdzīgs stāsts saistāms ar Jaunkalsnavu. Piemiņas vieta tur tika atklāta 2000.gada 25.martā un tā izvēlēta simboliski – pie “Kalēju” mājas, kur pirms izsūtīšanas šķūnī tika sapulcināti tuvākās apkārtnes izsūtīšanai nolemtie iedzīvotāji.
    Vairākas komunistiskā režīma upuru piemiņas vietas novadā izveidotas kapsētās – Barkavā, Bērzaunē, Liezērē, Vējavā, pie dzelzceļa stacijām - Madonā, Mārcienā un Cesvainē, daļa atrodas pie baznīcām - Cesvainē, Ļaudonā, Vestienā. Lielākoties šādu piemiņas vietu atklāšanai tika izraudzīts kāds no represiju datumiem 25.marts vai 14.jūnijs. Dažviet izsūtītie novadnieki tiek pieminēti arī pie vairāku vai citu vēstures notikumu atceres vietām (Meirānos, Mētrienā, Dzelzavā).